Ar pamatīgu aizrautību rakstīju bloga pirmo rakstu par Jauniem un lietotiem segliem, taču nemaz neiedomājos, ka vajadzētu taču sākt ar sevis iepazīstināšanu. Tā laikam notiek, ka tik ļoti patīk savs darbs.

Mani sauc Reinis Rudzītis, raksta publicēšanas brīdī esmu 29 gadus vecs un esmu topošais seglu meistars. Vārdu “topošais” izvēlos tāpēc, jo uzskatu, ka sevi vēl nevaru saukt par meistaru. Arī tāpēc, ka Latvijā nav iespējams apgūt šo arodu, lai varētu saņemt seglinieka diplomu.

---

Zirgi man ir patikuši jau kopš bērnības, taču jāšanas nodarbības sāku apmeklēt 14 gadu vecumā, sporta centrā “Kleisti”. Šajā stallī es trenējos piecus gadus. Paralēli treniņiem, rūpējos arī par kādu mācību grupas zirgu, kuram bija nepieciešams nedaudz vairāk uzmanības, kā citiem. Šodien to atceroties, esmu priecīgs un gandarīts, jo tieši rūpēšanās par šo zirgu man lika saprast, ka jāšanas sports nav tikai sēdēšana seglos. Laikam jau tad, agrā jaunībā, man tapa skaidrs, ka manas gaitas zirgu pasaulē neaprobežosies ar jāšanu vien.

2010. gadā, jaunības maksimālisma iespaidā pieņēmu lēmumu nopirkt savu zirgu – trīs pārgudri divdesmitgadnieki, 350 latu kabatā, brauciens ar vilcienu, “ātrā ekspertīze” (neklibo un neizskatās šķībs), derēs un uzreiz zvans arī treilerim. Tā es tiku pie Gvidona.

2011. gads – devos uz Vāciju strādāt pie Krievijas jātnieka Vladimira Beļecka. Vladimirs trenējās pie Vācijas jāšanas sporta leģendas Frankes Slothāka un viņu vaigā skatīt sanāca ik dienas. Ļoti daudz iemācījos, kā arī šī bija lieliska iespēja redzēt jāšanas sportu visaugstākajā līmenī.

Pēc pāris gadiem iepazīstos ar nozīmīgāko cilvēku manā dzīvē. Mans darbs, zirgu un jātnieku fotografēšana, saved mani kopā ar Masieri Zani, vienīgo manuālās terapijas speciālisti Baltijā, tieši viņa ir vainīga pie tā, ka esmu izvēlējies savu nākotni saistīt ar seglinieka arodu.

Sākumā dodos uz Amatniecības kameru un ar šīs iestādes starpniecību pirmo reizi nažus un adatas rokās ņemu “Apkalnmāju” darbnīcā, Latgalē. Ceļš uz turieni ir tāls un pēc dažām mācību nodarbībām tiek saprasts, ka attālums ir pārāk liels, lai veiksmīgi turpinātu mācīties.

2015. gadā dodos uz Apvienoto Karalisti, lai apmeklētu kursus par seglu remontiem, pareizu seglu derēšanu un pārpolsterēšanu “Cumbria School of saddlery” skolā. Tieši seglu polsterējuma maiņa ir lielākais Ahileja papēdis veiksmīgā seglu izmantošanā un, to apguvis, sāku saņemt daudzus seglus tieši šim remontam.

2017. gadā kopā ar mūsu “dream team”, jeb Masieri Zani un Mari Pētersoni esam izlēmuši, ka liela problēma Baltijas tirgū ir tieši zirgam pielāgoti, deroši segli, tāpēc dodamies uz Kieffer ražotni Vācijā, lai vienotos par šo seglu tirdzniecību Baltijā. Esam oficiālie Kieffer seglu izplatītāji!

2018. gadā atkal dodos uz Kieffer rūpnīcu, lai papildinātu, nostiprinātu un iegūtu jaunas zināšanas, kā arī iegūtu Kieffer apstiprinātu sertifikātu remontu un seglu pielāgošanas veikšanā.

Brīvajā laikā lielākoties braucu strādāt ar savu zirgu, ceļoju, vai arī mani šad un tad var sastapt garāžā. Ļoti labprāt darbojos ap savu veco Jaguar auto un, ja gada siltajos mēnešos pie staļļa redzi to noparkotu, tad zini – es esmu klāt, nāc un saki “čau”!